Nesen man atgādināja par viesošanos Atēnu slimnīcā pavadoņa lomā. Tas mani pamudināja atkal pārlasīt manas dienasgrāmatas ierakstu, kurš tika uzskricilēts uzgaidāmajā telpā (ja var atļauties tik smalku vārdu lietot, lai aprakstītu gaiteni bez krēsliem). Zemāk seko tās dienas ieraksts.
...Aizvedu viņu uz slimnīcu, cerams, ka tikai pašsuģestija. Domāju uzmundrinošus teicienus. (pasvītrojums oriģinālā)
''Neuztraucies par higiēnu slimnīcā, iespēja saķert slimību šeit ir tik maza, ka pat tās darbinieki nemazgā rokas pēc tualetes apmeklējuma.''
''Grieķu medicīna neatzīst terminu - neārstējams pacients. Tā vietā priekšroka tiek dota - staigājošs mironis.''
''Grieķu slimnīcās sākta kampaņa, lai iskaustu galvas grozīšana atbildot uz: ''Vai viņš dzīvos dakter?'' Jaunais protokols paredz pacienta vārda pajautāšanu vispirms.''
''Mēs lūdzam jūs, kinios Gusts, beigt traucēt medicīnas iestādes ar savām sūdzībām, kas visticamāk ir tikai jūsu maniakālās depresijas radītas halucinācijas.''
''Kā jūs uzdrošinaties: ''Nevajag izģērbties!?'' es esmu jūsu ārsts, izģērbšos kad vēlēšos''
Jāpiebilst, ka Edgaram es to tobrīd tā arī neparādīju. Varbūt es neesmu pavisam bezcerīgs gadījums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru