Ja Kapteinis Amerika ir par drosmīgā nūģa piedzīvojumiem iegūstot to, ko tas vienmēr ir vēlējies, proti, muskuļus, tad Pērtiķu planēta ir par fiziski apdāvinātajiem dabas atlētiem - mūsu attālajiem radiniekiem no Carnikavas - pērtiķiem, kuriem beidzot ataust, ka varbūt tie saliktie pakārtotie teikumi, kas viņam tiek veltīti varbūt nemaz nav slavinājumi par viņa personas esamību pasaulē, un
Hei, kādēļ es esmu aiz restēm..
Stāsts sākas ar apdāvinātā jaunā zinātnieka (kuru atveido mērkaķa apjoma emociju gammas īpašnieks - James Franco, vairāk pazīstams kā tas otrs garlaicīgais čalis no Spiderman I II III) mēģinājumiem atrast zāles savam ar Alcheimeru slimajam tēvam, kuras izmēģinājuma šimpanzēm attīsta prāta spējas vienlaikus izraisot nāvējošu epidēmiju cilvēces vidū - DARĪTS! (tas gan bija viegli)
Savā vēlmē izpatikt jaunākajām modes tendencēm cilvēku bailēs no vispasaules apokalipses - vīrusiem (un mazliet veiksmīgākā mēģinājumā sačakarēt garīgo pirmo filmu mīlētājiem), filmas veidotāji radikāli atkāpjas no oriģinālu sērijas laiklīnijas, par cilvēces bojāejas iemeslu padarot Vila Rodmana radīto vīrusu, nevis atomkara holokaustu sekojoši padarot vienu no ikoniskajām ainām kino vēsturē par trakā aurošanu, nevis izmisuma pilno apjēgu par cilvēces bojāeju no pašas rokas.
Katram laikam savi jodi
Kas ir savāds solis ņemot vērā filmas pilnīgo darbības trūkumu, ja par to neuzskata Franco pūliņus atveidot savas emocijas labāk par datorģenerētajiem pērtiķu mūļiem (filmēšanā netika izmantota neviena īsta šimpanze, visur, kur mēs redzam Vila un Karolīnas romantiskos centienus piemīlīgā dzīvnieciņa vietā sēž puisis apspīlētā triko ar kustības sensoriem stratēģiskās vietās).
Īsais satrakojušos pērtiķu pilsētas plosīšanas brīdis nespēja sātēt manu kāri pēc iznīcības
Pērtiķu- šķēpmetēju triumfs pār impotento LA policiju ir kā speciālais piedāvājums - dubultais spļāviens burgerā, jo režisora iztēlē neapmācītu primātu skrējiens pret ar automātiskiem ieročiem bruņotai vienībai tik atklātam uzbrukumam piemērotā vietā kā Zelta vārtu tilta brauktuve ir gandrīz vai droša lieta.
Bet nopietni, bez Rodnija skarbā valdzinājuma un vēlmes paskatīties uz traka pērtiķa ārdīšanos (tas par Franko) filma ir stipri nabadzīga - trūkst pat trailerī parādāmu action ainu.
Trailerī iespraukušās bonus ainas padara to par 20% interesantāku par pašu filmu
Liels iepriecinājums ir Stīvs Jakobs - kompetents multimiljonu korporācijas vadītājs, kura inteliģence svārstās no ape-like līdz esmu-tik-alkatīgs-un-ļauns-klausieties-manu-britu-akcentu un kura izmisīgās alkas pēc inteliģences seruma pēkšņi kļūst vieglāk izskaidrojamas izraisot ne gluži apzinīgā Vila Rodmana piezīmi, ka viņš neko nesaprotot no drošības normām un bioloģijas
Tādēļ, ka CEO milzīgai korporācijai nav jāzina tādas lietas, toties spējas izbēgt no divsimt saniknotiem pērtiķiem ir papildus +.
Vienacainā dzīvesgudrā pērtiķa - laboratorijas veterāna brīnumainā rakstītspējas ieņemšana (nezaudējot savu jaunavību!) bez jebkādām tās studijām - pierādījums inteliģences un latīņu rakstības pirmatnējajām, DNA ieaustajām saitēm
Attēlota -skatītāju/scenāristu atgriezeniskā saite
Taisnību sakot man ir grūti saprast kādēļ šī filma vispār tika uzņemta (atskaitot, protams, slavena vārda slaukšanu) aktieri ir viduvēji savā labākajā dienā (un Pērtiķu Planēta ir prāta aptumsums), darbība ir sašķelta ap neko nesimbolizējošo un pliekano Vila un Karolīnas mīlasstāstu, mazliet traģisko/vidēji aizskustinošo cīņu pret Alcheimera slimību un Cēzara - (šīs filmas galvenās zvaigznes) mēģinājumiem tikt galā ar savām pilnīgi sadrāztajām attiecībām ar Vilu, jo viņš nav viņa mājdzīvnieks, bet drīzāk - DRAUGS!
Paldies par šo brīnišķīgo atklāsmi ak Holivudas guru, dzīvnieki tiešām ir.. dzīvi?! un nav labi.. eēe tos mocīt?! Lai gan šī mācība humānismā cīnās ar otru filmas proponēto viedokli, ka pērtiķi pārņems varu uz šīs pasaules, ja mēs nesadosim rokas savos pūliņos tos visus iznīcināt pirms pandām.
Rasisms ir slikts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru