Latvijas Augstskolu reitings

''Jau piekto gadu "Latvijas Avīze" sadarbībā ar Latvijas Universitāti un dažādu nozaru ekspertiem, kā arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS sagatavojusi Latvijas augstskolu reitingu. Tajā Latvijas Universitāte jau piekto gadu pēc kārtas ir pirmajā vietā.''

Man ļoti iet pie sirds šis LU preses centra ziņojums, kura vaļsirdīgā izklāsta rezultātā nācās pielikt lielas pūles, lai neizlasītu ''Tāpēc'' vārda ''Tajā'' vietā. Esmu patīkami pārsteigts par šo atklāsmi, ka ieinteresētas organizācijas un Latvijas laukos iecienītās avīzes, veikts pētījums ir nonācis pie secinājuma, tieši šī organizācija ir tā labākā vieta studijām Latvijā.

Iespējams arī ir, jo ,galu galā, darba devēji taču novērtēs absolventa studiju kvalitāti (un nevis tā prasmes darba tirgū). Kā noteikt studiju kvalitāti? Droši vien pēc augstskolu reitingiem, lūk kā.

Tāpēc nav pārsteigums, ka  ''Augstskolas popularitāte/atpazīstamība'' ir novērtēta ar svaru 1.0, kamēr absolventu īpatsvars ir atstāts pie 0.5.

Tāpat topiņa veidotāji ir sapratuši, ka pasniedzēju kognitīvo spējas zudums pēc 50 gadiem ir tik ievērojams, ka tas grauj studiju kvalitāti un tāpēc tas būtu jānovērtē ar svaru 1.

Jāatzīst, ka mani mazliet sāpina ārzemju studentu skaita novērtējums ar koeficientu 0.5, mūsu augstskolu vārds pasaulē taču ir nozīmīgs un kopjams! Jāatzīst ,neizpratu, kādēļ tiek skatīts ārzemju studentu skaits augstskolā, nevis to daļa no kopējā studējošo skaita augstskolā, bet pieļauju, ka lielajam brālim taisnība.

Gribējās atzīmēt divas vis augstāk novērtētās sadaļas (koeficients 2) ''Izglītības kvalitāte'' (pēc studentu aptaujas) un ''Publikāciju skaits uz 1 akad. pers.'' Esmu mazliet šokēts, ka starp augstāk novērtētajām kategorijām ir nokļuvusi viena, kas ir neobjektīva, manipulējama un visumā studenta dzīvi neiespaidojoša. Gribētos apjautāties vai šī topiņa veidotāji ir milzīgi snobi un/vai Sorosa stipendiāti, kas iedomājas, ka, citēju :''Zinātnisko publikāciju (žurnālu raksti un apskatraksti) kopskaits augstskolā 2011. g., dalīts ar augstskolas akad. pers. (PLE) skaitu 2011./2012. ak. g., Publikāciju skaits no "Thomson Reuters" datu bāzes "Web of ScienceSM".)'' sniegtā informācija par pētnieciskā procesa kvalitāti augstskolā ir salīdzināma ar studenta objektīvo un izsvērto viedokli. Nedomāju, ka Tompsona Reitera kungs ir izbraukājis visas Latvijas augstskolas un pat ja tā, tad viņš noteikti nav nobaudījis Avota ielu koju ballītes un tātad ir mazkvalificēts un izslēdzams no šī saraksta.

Iepriecināja, ka raksturojot augstskolas akadēmiskā personāla kvalifikāciju un akadēmisko potenciālu salīdzinājumā ar pārējām augstskolām topiņa sastādītāji nav noņēmušies ar tautu mulsinošām matemātiskām darbībām un ''Akadēmiskā personāla pamatdarbā ar doktora zinātnisko grādu skaits augstskolā % no akadēmiskā personāla pamatdarbā ar doktora zinātnisko grādu visās augstskolās kopā; 2011./2012. ak. g.'' ir novērtējuši kā daļu no kopējā personāla skaita neķēpājoties ar  doktoru procentu no kopējā akadēmiskā personāla attiecībām augstskolu starpā, tā vietā izmantojot savu laiku skaidru un kodolīgu piezīmju izstrādē.

Beigās gribētos piezīmēt, ka Latvijā ir divas augstskolas, Rīgas Teoloģiijas institūts un Lutera Akadēmija, kurās ''Studējošo un akadēmiskā personāla skaita attiecība'' ir 0.

Tas arī viss.