''Small Gods''

''Small Gods'', jeb ''Mazie Dievi'' ir Terija Pračeta Diska pasaules sērijas grāmata. Man jau ir bijis tas gods iepazīties ar padsmit šīs grāmatas prequels un patīkamā apziņa par manu uzmanību gaidošajiem 20+ šīs grāmatas sequels. Līdz ar to es spēju radīt objektīvu pēcskatu tāpat kā Dr House izārstēt pacientu sērijas vidū (t.i. not blody  likely). Tas gan nemaz nav slikti, jo, manuprāt, ja grāmata nav radījusi nekādas emocijas tad tikpat labi Tu vari atturēties no tās apskata rakstīšanas. Kāda jēga?




''Small Gods'' var lasīt kā stāstu par lētticīgā un paklausīgā ''visvarenā'' dieva Om-a tempļa mācekļa Bruthas sevis atrašanu un metamorfozi. Vai kā necerēto draudzību starp spēku zaudējušo un bruņurupuča ķermenī iestrēgušo dievu Om-u un viņa vienīgo patieso sekotāju un savdabīgo pravieti Bruthu. Tāpat te ir stāsts par teokrātisko Om valsti (nosaukta tās dieva, Om, vārdā) un demokrātisko (Uz senajām Atēnām idejiski balstīto) Ephebiju.Varbūt kādu vairāk interesē inkvizīcijas (jeb quisition, kā tā tiek dēvēti šajā romānā) radītais sociālais izkropļojums ar absolūti ticīgo Vorbis tās priekšgalā. (Man prātā nāk Dostojevska parabola iekš ''Brāļi Karamazovi'' kurā Lielinkvizators ir gatavs sist krustā Jēzus otro atnākšanu).

Around the Godde there forms a Shelle of prayers and Ceremonies and Buildings and Priests and Authority, until at last the Godde dies. Ande this maye notte be noticed.'' - Abraxas

Šeit neloģiski loģiskais TP izskaidro kā dievi (kuri Diska pasaulē ir tikpat reāli kā jebkas cits, ko cilvēki var iztēloties, kamēr tiem ir vismaz viens patiess sekotājs) iet bojā to vēstījumam (kas DP parasti ir zibens spērieni no debesīm, lai atgādinātu mūžīgi šaubīgajiem filozofiem par to eksistenci (un maziskumu).

“He says gods like to see an atheist around. Gives them something to aim at.”

Un šādā skatījumā būt ateistam ir neloģiski, jo eksistē skaidri, uzbāzīgi un sāpīgi atgādinājumi par šāda viedokļa kļūdainību. (atšķirībā no mūsu pasaules, kur pierādījumi pilnīgi noteikti nav skaidri, lai gan joprojām ir uzbāzīgi un, reizumis, arī sāpīgi).
Brīnišķīgi ironiskā pavērsienā baznīca cīnās pret sabiedrībā klīstošo viedokli, ka zeme ir plakana (un atrodas milzīgā bruņurupuča A`Tuin mugurā, kas peld visumā tam vien zināmā virzienā).
Šī viedokļa autors, Ephebijas filozofs Didactylos, kurš, nepakļaujoties Vorbis (TP sev raksturīgajā vērībā pret detaļām noteikti nebūs izvelējies šo vārdu nejauši ņemot vērā, ka orb - lode) diktātam, izsaucas ''The Turtle Moves!'' (salīdzināt ar Galileja ''Un tomēr, tā kustas'' )


Tai pat laikā nevar nepieminēt Terija Pračeta lielisko humora izjūtu un asprātību, kas sevišķi izpaužas Bruthas un Om-a sarunās.

''Yes, but humans are more important than animals,'' said Brutha.

''This is a good point of view often expressed by humans'' said Om.

Ephebija un Om teokrātija ir ideoloģiski polāri spēki, atšķirīgi tādā līmenī, ka  pat Orvela Okeānija lepotos ar Om-ijas sasniegumiem.

''Slave is Ephebian word. In Om we have no word for slave.'' said Vorbis.
''So I understand'' said the Tyrant. ''I imagine fish have no word for water.''

Ephebija, no otras puses, izpelnījās ātras simpātijas no jūsu padevīgā kalpa puses. Om-a baznīcas delegācija gan palika nesatricināmi par savas valsts morālo pārākumu. Kurš saprātīgs cilvēks lepojas ar faktu, ka viņš nav pilnīgi pārliecināts par sava viedokļa nekļūdību.

"I THINK it might be," said Didactylos. "I could be wrong. Not being certain is what being a philosopher is all about.”

 Kā var dzīvot valstī, kur daudzdievība vai pat (uz savu atbildību) ateisms ir pieņemams. Un, lai gan iedzimtība nodrošina mīcāmo masu un muldu, tradīcija un audzināšana ir tās rokas, kas veido cilvēka prāta formu. Maizes masa, kas sākusi rūgt mēdz saglabāt tai piešķirto formu pat ja tās aizņemtā telpa izplešās un pieaug. Pat baznīcas pārstāvjiem, kuru mērķis ir atbrīvoties no Om-a kulta neienāk prāta pieņemt Ephebijas ''anarhiju'', tā vietā dodot priekšroku A`Tuina kultam.

Neskatoties uz Ephebijas (jeb senās Atēnu pilsētvalsts) gaišajām pusēm, TP pamanās asprātīgi atgādināt par tās (un no senās Grieķijas nākušās mūsu pašu demokrātiskās sistēmas) trūkumiem. Kā jau tas parasti notiek, sistēmas, kas paļaujas uz cilvēku veselo saprātu un viedokli, lielākais trūkums ir cilvēki.

“The Ephebians believed that every man should have the vote (provided that he wasn't poor, foreign, nor disqualified by reason of being mad, frivolous, or a woman). Every five years someone was elected to be Tyrant, provided he could prove that he was honest, intelligent, sensible, and trustworthy. Immediately after he was elected, of course, it was obvious to everyone that he was a criminal madman and totally out of touch with the view of the ordinary philosopher in the street looking for a towel. And then five years later they elected another one just like him, and really it was amazing how intelligent people kept on making the same mistakes.”

Terija Pračeta rakstīšanas stilu var raksturot ar vārdiem, kurus viņš velta raksturojot inkvizatora Vorbis prātu

“...rational thoughts made out of insane components.” 

 Tāpat arī ''Small Gods'' ir uz neprātīgām idejām un pieņēmumiem balstītas pasaules apskats, kurš ir izmērcēts TP savdabīgā humora mērcē, piebārstīts ar vēsturiskām un popkultūras atsaucēm, kas paliek labāks ar katru papildus kumosu.